Redaktora sleja

Ceļu pie saviem lasītājiem atradis kārtējais – nu jau trešais mūsu izdevums “Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture”. Šis numurs tematiski pievēršas vairākiem problēmjautājumiem, kas ir tālāki no parastās politiskās vēstures. Viena no numura galvenajām tēmām ir etniskā vēsture. Žurnāla autori šo jomu aplūkojuši gan Amerikas Savienoto Valstu, gan Latvijas vēstures kontekstā. Vēstures un filozofijas fakultātes asociētā profesore Lilita Zemīte savu rakstu veltījusi emigrācijai uz šo nozīmīgo lielvalsti un norāda uz vairākiem stereotipiem saistībā ar šo problēmu, kurus konkrētā izpēte neapstiprina. Roberts Saulītis raksta par mūsdienu afroamerikāņu senču situāciju. Vērtīgs ieguldījums nepietiekami pētītās Latvijas krievu minoritātes vēsturē ir Andreja Gusačenko pētījums par emigrācijas krievu kustības Sokol biedrību darbību starpkaru perioda Latvijā. Savukārt LU Jūdaikas studiju centra pētnieks Māris Goldmanis pievērsies Latvijas starpkaru perioda preses diskursam par nacionālajām attiecībām. Mums ir izdevies izpildīt iepriekš doto solījumu par jaunu hronoloģisko robežu apgūšanu. Tartu Universitātes doktoranta Viktora Dāboliņa raksts caur senā naudas fenomena prizmu atspoguļo ārpuscunftes amatnieka likteni agrajos jaunajos laikos 16. gadsimta beigās konfrontācijā ar varu un sociālajiem apstākļiem. Vairāki raksti veltīti sociālās vēstures problēmām. Kauņas Vītauta Dižā universitātes profesors Andrea Grifante raksta par starptautiskās palīdzības programmām Lietuvā Pirmā pasaules kara laikā, piedāvājot koncepciju par to kopsakaru ar Lietuvas nacionālās apziņas un nacionālās valsts veidošanos un nostiprināšanos. Zane Rozīte, pētot mūžīgo studentu problēmu, veiksmīgi apvienojusi sieviešu vēstures problemātiku ar mūsu Alma Mater vēstures izpēti. LU vēsturi skāris arī LU doktorants Guntis Vāveris, pievēršoties atturības kustībai kā sociālam fenomenam starpkaru periodā un tās vietai augstskolas dzīvē. Savukārt Kārlis Sils pievērsies dzīvokļu deficītam starpkaru laikmeta Rīgā kā sociālai un pilsētbūvnieciskai problēmai. Žurnālā publicēti arī divi vēstures avoti. Profesors Ēriks Jēkabsons sagatavojis publikācijai britu misijas vadītāja Baltijas valstīs Stīvena Talentsa ziņojumu par situāciju Latvijā kritiskajā 1919. gada vasarā, savukārt vēsturnieks Klāvs Zariņš iztulkojis un sagatavojis publikācijai fragmentu no Silvio Brēdriha atmiņām par Pirmā pasaules kara notikumiem. Žurnāla redakcijas kolēģijā piekrituši piedalīties vairāki godājami Eiropas valstu zinātnieki no Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Dānijas un Igaunijas universitātēm. Žurnāla nākamajā numurā paredzam pievērsties gan 20. gadsimta, gan citu Latvijas vēstures periodu pro­blemātikai, kā arī citu valstu vēstures norisēm. Turpinās darbs, lai nodrošinātu žurnāla pārstāvību starptautiskajās datubāzēs.